Sveiciens no skaistās un burtiski krāsainās Albānijas. 

Šeit jūs atradīsiet noderīgus ceļojuma padomus, svaigus stāstus par maniem piedzīvojumiem, un, protams, daudz fotogrāfiju, kas iemieso šo valsti caur manām acīm. Tātad, sagatavojieties uz emocionālu ceļojumu pa Albāniju, kurā mēs atklāsim tās noslēpumus, iepazīsim tās cilvēkus un baudīsim katru brīdi, ko šī valsts piedāvā. Esiet gatavi piedzīvot Albāniju kopā ar mani!

Kāpēc tieši Albānija?

Vienkāršība, cilvēku siltums, Albānijas neatklātais skaistums-tas viss, padara Albāniju par vietu, kur noteikti gribas atgriezties vēl! 

Ievākt informāciju un saplānot ceļojumu aizņēma daudz laiku, jo Albānija bija pavisam kaut kas jauns, kaut kas vēl neizzināts. Zemāk lasi par to, ko vajadzētu ņemt vērā dodoties uz Albāniju.

 Pirmais: Kad labāk doties ceļojumā uz Albāniju? 

Vislabākais laiks ir Aprīlis-Maijs un Septembris-Oktobris! Šajos mēnešos ir silts, nav tūristu sezona, cenas arī ir zemākas! Aprīlī labāk izvēlēties mēneša otru pusi ,jo laikapstākļi var būt neparedzami Mums ar laiku noveicās(9.04.-16.04.) bija +28 grādi, bet pirms un pēc bija  pavēss un lietains! Jūnijs-Augusts ir tūristu sezona. Ņemot vērā lielo tūristu skaitu Albānijā šajos mēnešos, ir svarīgi veikt rezervācijas viesnīcās un pludmalēs iepriekš, it īpaši, ja ceļojat uz populārām tūristu galamērķiem kā Ksamil. 

Otrais: Kas vajadzīgs ceļošanai uz Albāniju? 

Albānija nav Eiropas Savienības valsts.  Latvijas pilsoņiem, kas ceļo uz Albāniju, ir jāņem vērā, ka pases derīguma termiņam ir jābūt vismaz 3 mēnešiem pēc ieceļošanas dienas.

Trešais: Mobilie sakari 

Ņemot vērā, ka Albānija nav  Eiropas savienībā, mobilo sakaru izmantošana var maksāt dārgi, tāpēc, lai izvairītos no liekām izmaksām un pārsteigumiem saņemot mobilo sakaru rēķinu iesaku:

• Pirms ceļojuma sazinieties ar savu mobilo sakaru operatoru Latvijā un uzziniet par starptautiskajiem datu un zvana tarifiem Albānijā.
•   Albānijā varat iegādāties vietējo SIM karti no kāda no valsts mobilajiem operatoriem.
  
• Vairums viesnīcu, kafejnīcu, restorānu un citu publisko vietu Albānijā piedāvā bezmaksas WiFi pieslēgumu, kas ļauj jums izmantot internetu bez papildu izmaksām.
• Mobilo sakaru platforma Airalo. Šī platforma piedāvā dažādas eSIM kartes ar dažādiem datu apjomiem, zvana minūtēm un derīguma termiņiem, lai atbilstu dažādām vajadzībām un budžetiem. Tas ļauj ceļotājiem izvēlēties piemērotāko mobilo sakaru plānu katram ceļojumam, neizmantojot tradicionālās fiziskās SIM kartes un vienlaicīgi saglabājot savu numuru. Ar manu kodu ZANE8571 saņemsi 3$ atlaidi.
  

Ceturtais: Valūta

Albānijā oficiālā valūta ir Albānijas leks (ALL). Parasti saīsināts kā "Lek". Lek ir vienīgā oficiālā valūta Albānijā. 

Kaut arī leks ir oficiālā valūta, ir vērts atzīmēt, ka dažreiz tūristu vietās, piemēram, viesnīcās, lielākos veikalos un tūristu objektos, var būt iespējams veikt maksājumus arī ar eiro.  1€=100LEK,bet jāņem vērā, ka maksājot ar Euro, naudu izdod viņu valūtā! Ziemeļu pusē izdeva arī Euro, bet Dienvidos tikai LEK! Jāatceras, ka Albānijā mīl skaidru naudu! Lielākoties norēķināties var  TIKAI skaidrā naudā! Personīgi pašai sanāca ar karti norēķināties tikai SPAR veikalā un lidostā! 

Piektais: Transports 

Albānijā transports un auto īre var būt dažādi un atkarīgi no tā, kāda veida ceļošanas pieredzi jūs vēlaties. Pārvietoties pa Albāniju var:

• Sabiedriskais transports(autobusi), taču jāsaka, ka sabiedriskais transports viņiem nav īpaši attīstīts.
• Taksometri ir pieejami Albānijas lielākajās pilsētās
• Lai gūtu maksimālu brīvību un iespēju redzēt maksimāli daudz, iesaku noīrēt auto.
• Albānijā arī ir plaši pieejamas tūres gidu pavadībā.

Sestais: Braukšana un ceļi

Ceļi Albānijā var būt dažāda stāvokļa un kvalitātes.  Galvenie ceļi, ir salīdzinoši labā stāvoklī. Tie ir divjoslu ceļi, kas ļauj samērā ātri pārvietoties starp galvenajiem galamērķiem. Reģionālie ceļi un ceļi uz mazāk apdzīvotiem apgabaliem var būt šauri un nestabilākā stāvoklī. Dažreiz var būt grūtības ar asfalta kvalitāti un braukšanas apstākļiem, it īpaši kalnu reģionos vai lauku apvidos.  Albānijā satiksme var būt aktīva un šķiet haotiska dažreiz, ar biežiem pārsniegumiem un agresīviem braukšanas stiliem. Tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību ceļa drošībai. Jāņem vērā, ka Albānijā braukāšanas stils var atšķirties no tā, ko jūs pieraduši redzēt citur, tāpēc ir svarīgi būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību satiksmes noteikumiem un vietējiem braukšanas stiliem.

Septītais: Apskates vietas! 

Albānija piedāvā daudzas skaistas un interesantas apskates vietas, sākot no senām pilsētām līdz neticamiem dabas skatiem un pludmalēm. Pirmais, lai saplānotu vietas, ko vēlas apskatīt jāņem vērā tas, ka Albānijā 70% ir kalni, tas nozīmē, ka tur ir kalnu ceļi, stāvi un līkumoti! Nokļūšana no viena punkta un otru var aizņemt diez gan daudz laika! Kā jau minēju, ceļi kopumā ir labi, bet ir arī tādi, kur labāk pašiem nebraukt!

 Otrais, ir Ziemeļu Albānija un Dienvidu Albānija! Daba abās vietās atšķiras! Ziemeļos ir Albānijas alpi, ezeri, upes. Dienvidu puse ir populāra ar senajām pilsētām un pludmalēm.! Tāpēc, ir jāpazīst sevi un jāizvēlas, kas pašam sirdij tuvāks! Mēs bijām gan Ziemeļos, gan Dienvidos, bet šādā gadījumā iesaku noīrēt vairākas naktsmītnes, garo pārbraucienu dēļ! Man bija vietas, kuras bija obligātas manā sarakstā, tad attiecīgi plānoju naktsmītnes apskates objektu apkārtnē! 

Turpinājumā detalizēti lasi par mūsu 7 dienu personīgo pieredzi Albānijā...

Sākšu ar to, ka Albāniju izvēlējos 2 iemeslu dēļ, tas ir, Albānijas alpi un Ksamil. Albānijas alpos ir pārgājienu taka, ka savieno 2 ciemus-Valbone un Theth, šis diemžēl mums izpalika, jo sniega dēļ taka bija slēgta. Šo aktivitāti iesaka uz maija beigām, kad sniegs kalnos ir nokusis. Ksamil ir kūrorts Albānijas dienvidos, kas slavena ar savām smilšainajām pludmalēm un kristāldzidro ūdeni, to sauc arī par Eiropas Maldīvām. 

1.diena Rīga-Milāna-Tirāna-Shkkoder

Uz Albāniju lidojām ar pārsēšanos Milānā. Gara nogurdinoša diena. No Rīgas izlidojām 15:20, Tirānas lidostā bijām ap 23:00, kopā ceļa ilgums ar pārsēšanos bija aptuveni 7,5 stundas. Lidostā mūs sagaidīja īres mašīna, pēc visu dokumentu noformulēšanas devāmies ceļā uz mūsu pirmo naktsmītni pilsētā Shkoder. Ierodoties galamērķī mūs sagaidīja naktsmītnes īpašnieks, kurš mums izrādīja un apstāstīja visu. Pirmais par ko es nobrīnījos bija, pie manis teiktā, ka tūdaļ samaksāšu, viņš atbildēja: ''Samaksāsi tad, kad čekosies ārā.'' Likās dīvaini, kā, vai tad kaut kur vēl tā ir? Ap 1:30 naktī noguruši, bet priecīgi devāmies gulēt. Links uz nakstmītni zemāk: 

2. diena Shkoder-Theth-Shkoder

Pamodāmies ap 8:00. Paēdām brokastis un  ap 10:00 devāmies ceļā uz kalnu ciematu Theth. Pirmais, kas uzdzina stresu bija tas, kā albāņi brauc, tas haoss uz ceļiem, vēl gājēji un riteņbraucēji pa vidu... Tas pirmais moments bija šausmīgs, kad veiksmīgi no pilsētas izbraukts ārā, tad var uzelpot. Ceļš uz kalnu ciematu garš, jo serpentīns, līku loču, gribēdams ātri nepabrauksi. Skaistums neaprakstāms, visapkārt kalni ar sniegotām galotnēm. Ciemats pats atrodas kalnu pakājē, arī tur no visām pusēm Tevi ieskauj kalni. Pēc skata liekas, ka esi Šveicē. Kalnu upes ar tirkīzzilu ūdeni, skati fantastiski skaisti. Man bija plāns iziet vienu īsāku taku, bet, protams, taku mums nesanāca atrast, bet toties sanāca apmaldīties krūmos, bet ejot atpakaļ uz ciemu, pretī nāca vietējais ciema iedzīvotājs, kurš mīlīgi pasmējās par mums, mēs bijām diez gan priecīgi, ka viņš nāca mums pretī un paskaidroja ka, to taku kas man bija prātā ir jāiet 3h uz vienu galu, līdz saulrietam mēs noteikti atpakaļ nebūtu un iespējams, ka vēl 10 reizes apmaldītos. Jāsaka gan, ja tas puisis tumšā naktī nāktu pretī, tad nebūtu omulīgi. Te nāk talkā teiciens: ''Neskati vīru pēc cepures.'' Pēc saviem piedzīvojumiem tālāk devāmies un ''Zilo aci''-Thetas upes ūdenskritumu. Jāiet bija 2,5km pa kalnainu un akmeņainu taciņu. Pa ceļam varēja manīt veco labo mantu pārnēsātāju-ēzeli, kurš no viena kalna puses uz otru stiepa laminātu. Viņu vēl gaidīja arī cementa maisi, tad gan palika žēl, jo likās, ka šajā modernajā laikmetā ir tik daudz iespēju, bet Albānijā cilvēki dzīvo pavisam savādāk nekā mēs esam pieraduši. Varbūt tieši tāpēc tur bija tik ļoti patīkami atrasties, jo tur nav tā kā ir pie mums? Kad izstaigājām visu, bija pienācis vakariņu laiks, tās mēs paēdām tur pat upes krastā, ļoti vienkāršā vietā, bet tai pat laikā jutāmies kā nez kādā šikā vietā, jo skats un apkārtne deva savu. 

3.diena. Brauciens pa Komani ezeru uz Lumi i Shales upi.

Šis bija viens no gaidītākajiem momentiem. Cēlāmies ap 6:00, brokastis mums nama tēvs no rīta  bija sagatavojis lidzņemšanai. Līdz kuģītim bija jābrauc 2h, puse no ceļa galīgi nebija labā stāvoklī. Brauciens pa Komani ezeru ir pasakaini skaists. Taizemi esmu redzējusi tikai video, un tie skati bija tieši kā Taizemē. Zaļie kalni, zilais ūdens-pasaka. Pēc 1,5h gara brauciena esam galā-Lumi i Shales-Šala upe ir viens no slavenākajiem un skaistākajiem upju posmiem Albānijas ziemeļos, tur var izbaudīt neskarto dabu. No rīta ar mums kuģītī brauca vietējie strādnieki, kas vēlreiz parādīja to, ka albāņi nav tādi, kādus mums viņus pasniedz. Braucot pa ūdeni, priekšgalā sēdošajiem sitās ūdens virsū un viens no tiem strādniekiem piedāvāja savu virsjaku, kaut pašam arī ūdens sitās virsū. Atkal var mazliet aizdomāties. Vakariņās gājām uz jūras velšu restorānu, ko mums ieteica mūsu nama tēvs. Viņa ieteikums nelika vilties-gan ēdien izvēle, gan pats ēdiens, gan cenas-viss apmierināja.

4. diena. Pārbrauciena diena uz citu naktsmītni Dienvidu pusē.

Mostamies. Paēdam brokastis. Atvadāmies no mūsu superīgā namatēva. Dodamies ceļā uz pilsētu Vlore. Priekšā garš 3h ceļš. Pa ceļam apskatījām Shkopet Bridge un iebraucām pilsētā Kruje.Krujas vecpilsētā ir tirdzniecības iela ar kolorītu tirgu, kur var iegādāties vietējos izstrādājumus un suvenīrus. Arī Krujas tirgus ir slavena vieta, kur var atrast tradicionālas albāņu rokdarbus, keramiku, audumus un citus vietējos izstrādājumus. Viens no tirgoņiem pat ir bijis Latvijā iepirkt dzintaru priekš gredzeniem. Braucam tālāk-braukšanas apstākļi,  braucot cauri lielākām pilsētām, diezgan haotiski. Sasniedzam savu naktsmītni. Naktsmītne tika izvēlēta vietas dēļ, tieši tieši jūras krastā, tuvāk krastam iespējams vairs nav. Vakariņas izvēlējāmies paēst uz vietas viesnīcas restorānā, bet dažiem puncīšiem bija par maz, bet toties brokastis bija bagātīgas.

Links uz nakstmītni zemāk:

5. diena. Braucam uz pilsētu Himare.

Pēc kārtīgām brokastīm dodamies tālāk. Piestājam LIogara nacionālajā parkā, tur ir iespējams pastaigāties un vērot skatus 360 grādu leņķī. Tālāk mūsu ceļš ved uz Gjipe pludmali, kas  ir viena no slēptākajām un skaistākajām pludmalēm Dienvidalbānijā, un to raksturo attālums no civilizācijas un daba, kas saglabājusies gandrīz neskarta. Līdz pludmalei ir jāmēro aptuveni 1,5 km garš akmeņains ceļš, par lielu pārsteigumu pludmalē bija džipi, atlika vien nobrīnīties kā viņi bija tikuši lejā, jo ceļš bija tiešām briesmīgs jau ar kājām ejot. Tur pat blakus ir iespējams apskatīt  Gjipe kanjonu, kas  ir viens no Albānijas slepenākajiem un aizraujošākajiem dabas brīnumiem. Tālāk dodamies uz naktsmītni. Naktsmītnes nosaukums Afrodītes dārzs. Afrodīte grieķu mitoloģijā ir mīlestības un skaistuma dieviete. Mīlestība un skaistums-tas ir tas, kā šo vietu arī es raksturotu. Meitene, kas strādāja restorānā bija kā brīvprātīgais un viņa mācēja teikt, ka pagājušogad pie viņiem esot strādājusi meitene no Latvijas. Lieki piebilst, ka vakariņas bija ļoti garšīgas un bagātīgas. No rīta brokastis pasniedza pats saimnieks, bet saimniece pati gatavoja. Links uz nakstmītni zemāk: 

6.diena. Ilgi gaidītā pludmales diena.

Dodamies uz Ksamil. Ksamila ir mazs kūrorta ciems, tā teikt atpūtnieku paradīze. Tiem, kam patīk neko nedarīt, šī būs īstā vieta. Galvenās pievilcības Ksamila ir tās pludmales. Kūrorta apkārtnē atrodas vairākas mazas, bet burvīgas pludmales ar smilšainiem pludmalēm un tirkīzzilu ūdeni. Dodoties turp ir jāņem vērā, ka sezonas laikā pludmalē nav atļauts gulēt uz dvieļa. Pludmales ir privātās, kas pieder blakusesošajām viesnīcām un pludmales bāriem, sezonas laikā ir jāņem vērās tas, ka nāksiem maksāt 20eur par sauļošanās krēslu, cena atkarīga kuru pludmales klubu izvēlēsies. Mēs bijām nesezonas laikā, vairums pludmales klubi bija slēgti, tāpēc nebija nekādu aizliegumu gulēt uz sava dvieļa. Mums visu nedēļu bija noveicies ar laiku, āda saulīti jau bija sajutusi, pludmalē pavadījām tikai 1,5h. Ūdens nebija silts, bet nebija arī ledaini auksts, pēc karsēšanās saulītē bija patīkami atveldzēties.  Tālāk devāmies uz blakus pilsētu Sarande, kur mums bija noīrēts dzīvoklis. Pastaigājoties pa pilsētu sapratām, bija skaisti, bet mums, personīgi, labāk patīk daba, un šī pilsēta vairāk domāta atpūtniekiem, tā teikt tiem, kas aizbrauc atvaļinājumā, bet vienīgais ko redz ir viesnīca, pludmale un restorāni. Vakariņas ēdām ļoti neparastā vietā, iekārtojums un dizains bija pārdomāts un interesants. Restorāns ir ģimenes bizness un saimnieku dēls stāstīja, ka viņa tēvam patīk kolekcionēt lietas, viņiem senāk piederējis antikvariāts, kur esot bijusi iespēja nobaudīt mazas uzkodas, bet tad viņi izdomājuši atvērt restorānu un visas sakolekcionētās lietas tagad kalpo kā interjers restorānam. Šeit arī bija tā vieta, kur beidzot tika pagaršots albāņu tradicionālais ēdiens. Vienam no ceļa biedriem garšoja, otram nē. Pati negaršoju, jo manas garšas kārpiņas atsakās no svešiem ēdieniem.

7.diena. Pēdējā diena.

Jādodas uz lidostas pusi. Priekšā 3,5h stundu brauciens. Pa ceļam iebraucam apskatīt slaveno Zilo aci- vēl viens dabas brīnums Albānijā. Zilā Acis ir pazīstams ar savu zilo krāsu. Tas ir veidojies dabiski, tam nav iespējams noteikt dziļumu. Tam  ir apakšzemes piekļuve, kurā jūs varat ienirt, lai izpētītu zemūdens pasaules skaistumu. Tā ir populāra vieta snorkelēšanai un atklāt dažādus zemūdens dzīvniekus un augus. Tālāk dodamies uz Gjirokasteru-Gjirokastera ir vēsturiska pilsēta, kas atrodas Dienvidalbānijā, aptuveni 135 kilometrus uz dienvidiem no Tirānas. Tā ir pazīstama ar savu unikālo arhitektūru, seno vēsturi un kultūras mantojumu, kas padara to par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.  Tālāk dodamies uz viesnīcu. Mums lidojums mājup bija 6:00 no rīta, svarīgi bija, lai viesnīca ir tuvu lidostai. 

8.diena. Lidojums mājup.

Ceļamies ap 4:00. Lidostas transfērs mūs aizved uz lidostu. 6:00 izlidojam no Tirānas. 11:15 izlidojam no Milānas. 14:15 ielidojam Latvijā. Atpūtušies, priecīgi satikt savējos.

Rezumē.

• Mēs nevienā brīdī nejutāmies tā, ka nebūtu drošībā.
• Albāņu vienkāršība un viesmīlība, mums lika justies kā mājā.
• Albāņu dzīvesstils krasi atšķiras no mūsējā.
• Albānija, sevi kā tūrisma valsti, ir sākusi attīstīt tikai pēdējos 5 gadus, tur pagaidām ir tas nepieradinātais skaistums. Ceru, ka tūrismam attīstoties plašāk, tas neizzudīs.
• Tur ir manāma arī netīrība pilsētās, pamestas mājas, gruži, bet ja tas būs tas ko pamanīsi, tad jāsaka, ka Tu nebūsi redzējis un sajutis īsto Albāniju. Viss skaistais un labais, aizēno nepilnības.
• Vienīgais, par ko man žēl, ir dzīvnieki. Tur ir ļoti daudz pamestu dzīvnieku, tāpēc iesaku vienmēr paņemt līdzi kādu maizītes riciņu, lai varētu pabarot viņus.
• Pēdējais-BRAUKŠU VĒL! Tur palika vēl tik daudz ko redzēt un izzināt!

Ar šiem vārdiem beidzam savu ceļojuma stāstu pa burvīgo Albāniju. Cerams, ka esat izbaudījuši lasīšanu un ka mani piedzīvojumi un atklājumi ir jums bijuši tikpat aizraujoši un iedvesmojoši, kā tie bija man. Albānija ir valsts, kas slēpj daudz vēstures, dabas skaistumu un kultūras bagātību, un tās ceļojuma iespējas ir neizsmeļamas. Es ceru, ka mans ceļojuma blogs ir bijis jums informatīvs un iedvesmojošs, un, iespējams, pat iedrošinošs izmēģināt savu piedzīvojumu Albānijā.

Neaizmirstiet turpināt piedzīvojumus un izpētīt šo brīnišķīgo pasauli! Un, kamēr jūs to darāt, es jau plānoju nākamo ceļojumu!

Ar saulainiem sveicieniem,

Zane